Latvijas Universitātes (LU) vēstures institūta arheologi un vēsturnieki veikuši kultūras vērtību apzināšanu „Rail Baltica” trases „Rīgas loka” posmā Daugavas kreisajā krastā. Pašlaik ir pabeigti kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanas lauka darbi un secināts, ka atklājumu lielāko daļu veido 20. gadsimta militārās vēstures liecības.
LU pētnieki kultūras vērtību apzināšanu veikuši „Rail Baltica” posmā no Jelgavas ielas Rīgā caur lidostas „Rīga” teritoriju un tālāk līdz savienojumam ar galveno trasi Baldones novadā pie Misas upes. Vizuāli iespaidīgākās kultūrvēsturiskās liecības šajā posmā attiecas uz 20. gadsimta militāro vēsturi – tās ir Pirmā pasaules kara aizsardzības līnijas pie Ķekaviņas upes, kur latviešu strēlnieki 1916. gadā izcīnīja pirmās lielās kaujas, aizstāvot Rīgu pret vāciešiem.
“Krievu un vācu nocietinājuma līnijas iezīmē tranšeju un zemnīcu sistēmas, bet purvainajā joslā, kas atdalīja karojošās puses, joprojām samānāmas šāviņu izrautās bedres. Kultūrvēsturisko liecību apzināšanas ietvaros tiek uzmērītas trases joslā esošo aizsargbūvju paliekas, bet pirms dzelzceļa būvniecības būs nepieciešams ar arheoloģiskām metodēm sīkāk izpētīt šos objektus,” uzsver Valdis Bērziņš, LU Latvijas vēstures institūta speciālistu grupas vadītājs.
Vērienīgajā izpētē iesaistīti arheologi, vēsturnieki, arhitekti, industriālā mantojuma pētnieki, ģeodēzisti, lāzerskenēšanas speciālisti, kuri apzinājuši teritoriju vairāk nekā 100 kilometru apjomā.
Šī izpēte ir nozīmīgs solis, lai sagatavotos Rail Baltica trases būvniecībai, savlaicīgi identificētu saglabājamās vērtības un noteiktu vietas, kur būs vajadzīga papildus izpēte būvniecības laikā.
